Kā noteikt iekrāvēja sastāvdaļu bojājumu pakāpi
Iekrāvēja sastāvdaļas ekspluatācijas laikā var tikt nolietotas. Izmantojot iekrāvēju, mums ir jānovērtē komponentu bojājumu pakāpe, lai noteiktu tā ietekmi uz iekrāvēja darbību. Tātad, kādas metodes var izmantot, lai noteiktu sastāvdaļu bojājuma pakāpi?
- 1. Ietekme uz veiktspēju un darbības mehānismiem: dažas sastāvdaļas joprojām var pildīt savas funkcijas pēc nodiluma, taču to veiktspēja ir samazināta. Piemēram, transmisijas zobrati joprojām var pārraidīt iepriekš noteiktu griezes momentu un ātrumu pēc nodiluma, bet pārmērīga klīrensa dēļ palielinās troksnis, samazinās efektivitāte un tiek bojāta transmisijas stabilitāte. Šādos gadījumos ir jāizlemj, vai tos salabot vai nomainīt, pamatojoties uz nodiluma pakāpi.
- 2. Ietekme uz efektivitāti: komponentu nodilums samazinās efektivitāti. Piemēram, tādu sastāvdaļu kā cilindru nodilums ietekmēs dzinēja efektivitāti. Ir jāizlemj, vai ir jāremontē vai jānomaina noteiktas sastāvdaļas, pamatojoties uz konkrētajiem nodiluma apstākļiem.
- 3. Ja vispārīgo komponentu nodiluma pakāpe pārsniedz pielaidi, bet ne nākamā{0}}līmeņa piemērotības pielaidi, tās var turpināt izmantot.
- 4. Komponentu remonta metožu ekonomija. Pieņemot, ka tiek nodrošināta remonta kvalitāte, remonta izmaksu attiecībai pret pēc{0}}remonta kalpošanas laiku ir jābūt mazākai nekā jaunu rezerves komponentu ražošanas (vai iepirkuma) izmaksu attiecībai pret to kalpošanas laiku.
- 5. Ja komponenti nevar izpildīt savas iepriekš noteiktās funkcijas nodiluma dēļ,{0}}piemēram, sajūgi zaudē spēju pārvadīt jaudu, hidrauliskie komponenti nesasniedz iepriekš noteiktu spiedienu vai sadales vārpstas vārstu mehānismi nespēj nodrošināt iepriekš noteiktu kustības likumu{1}}, tie nekavējoties jānomaina vai jāremontē.
- 6. Iekrāvēja apkopes laikā lēmums par nolietoto komponentu remontu vai nomaiņu ir jāpieņem, pamatojoties uz to, vai ir pieejamas tehniskās iespējas un nosacījumi nolietoto komponentu remontam.
